Ģimenes atbalsts
Mēs atbalstām ģimenes sarežģītās dzīves situācijās, dodot tām iespēju un iedrošinot tās audzināt savus bērnus drošā un atbalstošā vidē, kurā tiek ievērotas viņu tiesības un sniegts vislabākais iespējamais atbalsts.
Pastorālais darbs
bērniem
Mūsu darbs nodrošina bērniem stabilu kopienu, dod viņiem balsi un veicina viņu dalību reliģiskās un garīgās aktivitātēs, kas atbalsta viņu izaugsmi un attīstību.
Veselības veicināšana
Ikvienam ir tiesības uz veselību. Mēs nodrošinām bērniem piekļuvi medicīniskajai aprūpei un profilaktiskajām veselības programmām, kas aizsargā un veicina viņu labklājību.
Sociālā integrācija
Mēs novēršam šķēršļus nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, dodot viņiem iespēju aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē un veidot savu nākotni ar izglītības un sociālo programmu palīdzību.
Neatliekamā palīdzība
Krīzes laikā mēs esam klāt, lai aizsargātu bērnus un viņu ģimenes un sniegtu viņiem nepieciešamo palīdzību ātri un efektīvi, lai atgūtu drošību un perspektīvu.
INDONĒZIJA Māsu darbs Indonēzijā sākās 1932. gadā, kad Javas salā ieradās holandiešu māsas. Viņas nodibināja trīs pamatskolas Pasuruanā, kuras sākotnēji apmeklēja holandiešu un ķīniešu bērni. Pēc Indonēzijas neatkarības iegūšanas viņas 1956. gadā atvēra vēl vienu skolu Malangā un 1959. gadā veselības centru Maduras salā, kas ir kļuvis ļoti populārs vietējo iedzīvotāju vidū. 1985. gadā viņas sāka savu darbu Floresas salā ar bērnudārzu un bērnu namu ļoti trūcīgajiem, bet 1990. gadā viņas atvēra mājas un reliģiskās apmācības centru Kalimantānas salā (Borneo). Šodien sešās salās darbojas 220 vietējās māsas, kas pārvalda 29 iestādes un rūpējas par 10 000 bērniem un jauniešiem. Māsas sniedz nozīmīgu ieguldījumu sociālās atstumtības, nabadzības un pārvietošanas mazināšanā, un lielu uzsvaru liek uz kultūras izglītību un integrāciju. Lai turpinātu savu darbu, māsas paļaujas uz ziedojumiem no Eiropas.
KOLUMBIJA Pirmās vācu mūķenes ieradās Kolumbijā 1937. gadā un 1938. gadā nodibināja Santa Klāras skolu. 1957. gadā viņas atvēra divas sociālās iestādes: Klāras Fejas skolu Bosā un dienas aprūpes centru Belenā. 1972. gadā viņas sāka mācīt un barot bērnus Monteredondo, bet 1988. gadā atvēra skolu Fakatativā, lai pozitīvi ietekmētu reģionu. 2005. gadā viņas atvēra dienas aprūpes centru iekšzemē pārvietotiem bērniem Kasukā, bet 2008. gadā atvēra dienas aprūpes centru skolas vecuma bērniem, lai novērstu viņu atstāšanu novārtā uz ielas. Sākotnēji tas bija paredzēts pamatskolas vecuma bērniem, kuri pretējā maiņā no regulārajām stundām saņēma palīdzību mājasdarbu pildīšanā un uzkodu. Viņiem tika piedāvātas arī radošās darbnīcas. Pēc bērnu lūguma vecuma ierobežojums tika pakāpeniski paaugstināts līdz pilngadībai.
LATVIJA Latvijā Nabaga Bērna Jēzus māsu stāsts aizsākās 1927. gadā, kad pirmās Austrijas māsas devās uz Jaunaglonu, lai mācītu katoļu vidusskolā. Politisko nemieru un Latvijas aneksijas dēļ Krievijai 1940. gadā kopiena piedzīvoja grūtus laikus. 1949. gadā māsas tika izraidītas uz Anglonu, uz kara izpostītu klosteri, kur viņas dzīvoja un strādāja sarežģītos apstākļos. Komunisms nepieļāva aktīvu reliģisko dzīvi, tāpēc māsas bieži cieta badu bez ienākumu avota. Neskatoties uz šīm grūtībām, divas māsas 1992. gadā atgriezās Rīgā, lai turpinātu savu darbu. Šodien piecas no trīspadsmit māsām strādā valsts iestādēs, veltot sevi trūcīgo apkalpošanai un iesaistoties sociālajā darbā.